LatLit
Programmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un vienlīdzīgu sociāli ekonomisko attīstību pierobežas reģionos, veicinātu konkurētspējīgas ekonomikas un uzņēmējdarbības izaugsmi, pievilcīgu vietu dzīvošanai un tūrismam.
Skola šīs programmas ietvaros īsteno projektu „Profesionālās izglītības pilnveidošana atbilstoši darba tirgus prasībām” (saīsinājumā- VocEdu). Skolas partneris projektā ir Skuodas lauksaimniecības biznesa, tirdzniecības un servisu skola no Lietuvas.
Pieredzes apmaiņa Skodā
25.janvārī izglītības programmas Kokizstrādājumu izgatavošana profesionālo mācību priekšmetu pedagogi un skolas administrācija apmeklēja Skodas pašvaldības arodskolu. Skolas darbinieki iepazinās ar Lietuvas kolēģu praktisko nodarbību organizāciju, galdnieku mācību darbnīcām un to pieredzi. Skodas skolas pedagogi iepazīstināja ar projektā iegādāto aprīkojumu – darbgaldiem un rokas instrumentiem. Iepriecināja lietuviešu arodskolas audzēkņu praktiskajās mācībās izgatavotā produkcija. Tika pārrunātas problēmas un risinājumu ceļi praktisko mācību tālākai pilnveidei abās sadarbības skolās. Skodas skolas vadība iepazīstināja ar galdnieku programmu. Galdniecības specialitātes skolotāji rādīja izstrādāto mācību dokumentāciju. Izvērtās abpusēja diskusija par galdnieku apmācību. Saldus Profesionālās vidusskolas projektu vadītājs Aivars Ozols informēja sadarbības partnerus ar projekta realizācijas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem – aprīkoto mācību darbnīcu. Turpmākā tikšanās maijā – radošais plenērs.
Saldus un Skuodas (Lietuva) profesionālo skolu pārstāvji dalās pieredzē par IP “Kokizstrādājumu izgatavošana”
28.11.2012. Saldus Profesionālajā vidusskolā viesojās kolēģi no Lietuvas – Skuodas lauksaimniecības biznesa, tirdzniecības un servisu skolas, lai kopā ar SPV kolēģiem dalītos pieredzē par izglītības programmu „Kokizstrādājumu izgatavošana”. Tikšanās laikā katra skola prezentēja savu izglītības programmu un skolu, Skuodas pārstāvji apskatīja IP „Kokizstrādājumu izgatavošana” praktisko un teorijas nodarbību telpas, piedalījās nodarbībās, ko vadīja Saldus Profesionālās vidusskolas skolotāji. Skolas pārstāvji pārrunāja turpmāko skolu sadarbību gan projekta Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Profesionālās izglītības pilnveidošana atbilstoši darba tirgus prasībām” (VocEdu, proj.nr. LLIV-265) ietvaros, gan ārpus projekta aktivitātēm. Šobrīd skolas plāno Saldus Profesionālās vidusskolas atbildes vizīti Skuodas skolā, gan IP „Kokizstrādājumu izgatavošana” audzēkņu plenērus, kas 2013.gada vasaras sākumā norisināsies Saldū, bet rudenī – Skuodā.
Gribam gatavu produktu, atnāk negatavs
Otrdiena, 13. nov., 2012. TAMĀRA KĻAVIŅA , „Saldus Zeme”
KURZEMES KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMU PĀRSTĀVJI iepazīst Saldus Profesionālās vidusskolas mācību darbnīcas.
Latvijas—Lietuvas profesionālās izglītības iestāžu sadarbības programmā Saldus Profesionālajā vidusskolā notika diskusija ar kokapstrādes nozares uzņēmējiem par viņiem nepieciešamu speciālistu mācīšanu.
Tā bija abpusēji noderīga saruna, jo ļāva noskaidrot, ko vēlas uzņēmēji un ko spēj skola, kā varētu notikt sadarbība un kas maināms. Diskusijā piedalījās
Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas, kas pārstāv vidējus un nelielus koapstrādes uzņēmumus, izpilddirektots JĀNIS MĀRCIŅŠ. Viņš piekrita izklāstīt savus secinājumus.
Nevar prasīt neiesaistoties
“Uzņēmēji vēlas, lai nebūtu skolotu bezdarbnieku, jo valstij maksā nodokļus un viņiem ir tiesības pieprasīt, lai par šo naudu tiktu sagatavoti labi speciālisti,” sacīja. J. Mārciņš. “Sadarbojoties ar skolām, varam panākt, ka tiek sagatavoti nevis vispār kāda amata pratēji, bet tieši tādi, kādi vajadzīgi kokapstrādes uzņēmumiem. Nevar gaidīt no skolām universālus speciālistus, kas der jebkurā uzņēmumā. Skolā var dot pamata zināšanas un prasmes, bet specifisko apgūst, sākot strādāt konkrētā ražotnē. Ir uzņēmēji, kas gaida no skolām profesionāli, kurš visu zina un visu prot, strādā ātri un labi. Skolām jāsaprot ražotāju situācija, jo, lai noturētos konkurences virsotnē, ir jāizgatavo ļoti laba produkcija.
Par profesionālo skolu skolēniem asociācijā ir dažādas atsauksmes, bet to, kāds būs jaunais speciālists, ļoti ietekmē pedagogi. Ja viņi ir sava mācību priekšmeta entuziasti, darba devēji saņem labus darbiniekus. Mācību programmas tiek atvērtas, pilnveidotas, lai piemērotu tās mūsdienu mainīgajām vajadzībām. Patlaban pilnveido profesiju standartus un tiem atbilstoši sakārtos arī mācību programmas. Labi, ka šajā procesā iesaista arī darba devējus, uzņēmējus, jo profesionālām skolām ir jāstrādā viņu vajadzībām.
Diskutējām par skolēnu praksēm. Uzņēmēji darbinieku skaitu ir optimizējuši, un katrs ir tik ļoti aizņemts darbā, ka nevar praktikantam veltīt pietiekami laika. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ skolēnu prakse nav pilvērtīga. Mācīšana maksā, bet uzņēmējiem prakses vadītāja algošanai naudas nav, tādēļ ne vienmēr ir ieinteresēti pieņemt skolēnus praksē. Bet piekrītu, ka arī nevar gribēt uzreiz simtprocentīgi gatavu darbinieku, nekādi nepiedaloties viņa sagatavošanā.”
Vajadzīga stabilitāte
“Nereti profesionālās skolas absolventam tūdaļ jautā par darba pieredzi, bet kur lai viņš to gūst, ja darba devēji stāvējuši malā no jauno speciālistu izglītošanas?” retoriski jautāja asociācijas pārstāvis. “Nav labākais variants, ka absolvents, kurā ieguldīti lieli valsts finanšu līdzekļi, Latvijā darbu neatradis,aizbrauc uz ārzemēm lasīt ogas vai sēnes. Jo ilgāk nestrādā savā specialitātē, jo vairāk zaudē kvalifikāciju. Tādēļ profesionālo skolu skolēniem sakām: “Ja centīsieties, savā profesijā iztiku nopelnīsiet arī Latvijā.”
Ārzemēs par jaunā speciālista mācībām maksā uzņēmumi, un, iespējams, ka arī Latvijā darba devēji nonāks pie šīs domas. Bet, lai pārietu uz tādu profesionālās izglītības modeli, ražotājiem vajadzīga stabilitāte, ilgtermiņa pasūtījumi un ilgtermiņa perspektīva. Ja tāda ir, var laikus plānot jauno speciālistu nepieciešamību un varbūt arī finanses viņu skološanai. Tie uzņēmēji, kas sadarbojas ar profesionālām skolām, jau laikus nolūko perspektīvus darbiniekus un piedāvā jauniešiem darbavietu tūdaļ pēc skolas beigšanas, ja skolēns ir sevi pierādījis.
Latvijas amatnieki ir centīgi, strādīgi, bet vēlos, ka profesionālajā skolā jauniešos iedēsta pārliecību: viņi spēj strādāt ne tikai ar rokām, bet arī ar galvu Ka var kļūt par darba devējiem, ne tikai ņēmējiem. Kokapstrādē ir specifiskas iespējas, un tās nepavisam vēl nav izmantotas.”
Uzņēmējam nauda nerodas no zila gaisa
Sarunā iesaistījās VISVALDIS VĪNŠTEINS no SIA Timber Lux Group: “Esmu uzņēmis savā ražotnē praktikantus, bet ne no Saldus skolas. Man svarīgs ir jaunieša domāšanas veids, attieksme. Var kaut ko neprast, nepārzināt kādas specifiskas iekārtas darbību, bet ar pareizu attieksmi visu var apgūt. Manā uzņēmumā būtu vajadzīgi universāli galdnieki, kas nav tikai koka konstrukciju montētāji vai tikai logu, durvju izgatavotāji. No profesionālās skolas gribu gatavu produktu, bet piesakās diezgan jēli — ar samērā labām teorētiskām zināšanām un vāju praktisko sagatavotību.
Svarīgi, ka skola kontrolē prakses norisi, pārbauda, kā tā notiek, — vai skolēns nav norīkots pavisam citā darbā. Nav lielas jēgas, ka jaunietis strādā vienveidīgu, mazkvalificētu darbu, kurā neko jaunu neapgūst un savā profesijā nepilnveidojas.
Specialitātes izvēle ir nopietns jautājums, tādēļ skolās būtu jāuzaicina uzņēmēji, lai pastāsta, kādas zināšanas, prasmes vajadzīgas konkrētam darbam, ar ko jārēķinās. Ja izvēlētā profesija nepadodas vai neinteresē, varbūt labāk laikus mainīt specialitāti. Nav vienkārši skolai sagatavot uzņēmējam vajadzīgu gatavu speciālistu, un daudz atkarīgs arī no jaunieša — vai viņu interesē joma, ko viņš mācās. Ja grupā ir tikai 12 skolēnu, nevar būt, ka neizdodas četros gados izskolot labus profesionāļus.
Ne reizi vien mūsu uzņēmumā jaunieši interesējas par darba iespējām un vispirms jautā par algu. Bet tā atkarīga, ko cilvēks māk darīt un cik var padarīt. Svarīgi, ka četros gados skolā jaunietim rada izpratni, ka nauda nerodas no zila gaisa un algu var nopelnīt ar prasmēm un padarīto. Ir jāsaražo un jāpārdod produkcija, lai būtu nauda.
Varbūt būtu pareizi, ka darba devējs nosūtītu jaunieti mācīties uzņēmumam vajadzīgajā jomā. Tad skolās nebūtu mazpieprasītu specialitāšu, jaunietim būtu prakses un darba vieta, uzņēmējam — viņam nepieciešams izglītots speciālists. Mazāk būtu gadījumu, ka pēc profesionālās skolas beigšanas vēl vismaz gadu jaunietim uzņēmumā māca profesiju. Tagad darba devējs nevēlas jauniešus praksē un darbā pieņemt tādēļ, ka ražojošā uzņēmumā nav laika un iespēju vēl vismaz gadu veltīt jauna darbinieka skološanai. Un vēl — skolēni noteikti ir jāved uz profesionālām izstādēm, lai redz tendences, iespējas, saista teoriju ar apskatāmo.
22.10.2012.
DARBA KĀRTĪBA
Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Profesionālās izglītības pilnveidošana atbilstoši darba tirgus prasībām”
(“VocEdu”, proj.nr. LLIV-265)
10:30-11: 00 Reģistrācija , kafijas galds.
11:00 – 11:20 Prezentācija „Saldus Profesionālās vidusskolas izglītības programma „Kokizstrādājumu izgatavošana” ” ( ziņo Saldus Profesionālās vidusskola)
11:20- 11:40 Dalībnieku „ prāta vētra” par darba tirgū nepieciešamajām profesionālajām prasmēm. (vada Iveta Kunkule, Saldus Profesionālā vidusskola, direktora vietniece profesionālās izglītības jomā)
11:40-12:00 Izglītības programmas „Kokizstrādājumu izgatavošana” izvērtējums saistībā ar profesijas standartu un tendencēm darba tirgū. Nozares uzstādījums profesionālo skolu būvgaldniekiem. ( J. Marciņš, Latvijas kokrūpniecības federācija , Primārās apstrādes eksperts)
12:00-12:20 „Prāta vētras” rezultātu prezentēšana (darba devēju pārstāvji)
12:20- 12:40 Apaļā galda konferences izvērtējums.
12: 40 -13: 00 Pārrunas pie kafijas galda, noslēgums.
Piedalīšanās iepriekš piesakoties – , vai mob. 26339653
03.09.2012.
Saldus Profesionālā vidusskola ir uzsākusi darbu pie projekta “Profesionālās izglītības pilnveidošana atbilstoši darba tirgus prasībām” (saīsinājumā “VocEdu”, proj.nr. LVIV-265). Projektu plānots īstenot laika posmā no 2012. gada aprīļa, līdz 2014. gada janvārim. Galvenās projekta aktivitātes – Saldus Profesionālās vidusskolas īstenotās IP “Kokizstrādājumu izgatavošana” programmas izvērtēšana, uzlabošana, atbilstoši pašreizējām darba tirgus tendencēm, ekspertu un nozarē strādājošo viedokļiem, pilnveidota tehniskā bāze, iegādātas iekārtas un mācībā nepieciešamie palīglīdzekļi. Kopā ar partneri no Skuodas profesionālās skolas (Skuodas Vocational School of Countryside Business) organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi, kā arī plenēri, kur topošie būvgaldnieki varēs demonstrēt savas zināšanas un prasmes. Skolai piešķirtais finansējums – 83 550 Eiro.
Tuvāka informācija par projekta norisi un plānotajiem pasākumiem:
Aivars Ozols
SPV projektu vadītājs
Saldus Profesionālā vidusskola iesniegusi pieteikumu Latvijas – Lietuvas pārrobežu projektā
2011. gada 3. maijā tika slēgts Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu pieteikumu iesniegšanas laiks. Pavisam kopā tika saņemti 168 pieteikumi, kas domāti uzņēmējdarbības, pētniecības untehnoloģiju darbības atbalstam, sadarbības starp profesionālās izglītības unuzņēmējiem veicināšanai, kā arī kopīgu sociālu pakalpojumu, vides aizsardzības aktivitāšu un pārrobežu iestāžu sadarbības veicināšanai.
79 no saņemtajiem projekta pieteikumiem ir iesnieguši Latvijas vadošie partneri un 89 Lietuviešu vadošie partneri. Papildus 217 partneri no Latvijas un 184 no Lietuvas ir iesaistīti iesniegto projektu pieteikumu īstenošanā. Projekta pieteikumu “Improvement of the vocational education according to the needs of labour market” kopā ar sadarbības partneri Skuodas Vocational School of Countryside Business ir iesniegusi arī Saldus Profesionālā vidusskola.
Kopējais pieejamā finansējuma apjoms šajā iesaukumā ir 17 miljoni Eiro. 49 projektu pieteikumi tika iesniegti zem programmas pirmās prioritātes mērķiem ar prasīto naudas summu gandrīz 21,4 miljoni Eiro un 119 projekta pieteikumi zem otrās prioritātes mērķiem ar 60 miljonu prasīto summu Eiropas Reģionālās attīstības fondam Latvijas – Lietuvas pārrobežu reģiona projektu aktivitāšu līdzfinansējumam.
Lēmumus par projektu apstiprināšanu pieņems Programmas apvienotā uzraudzības un rīcības komiteja savā sanāksmē 2011. Septembra beigās.
