Pirmspēdējais Comenius projekta “Māksla, sports un literatūra pret vardarbību skolā” norisinājās Itālijas pilsētā Neapolē no 16.03.14. – 21.03.14. Šis brauciens izcēlās ar vieglumu un nelielu haosu (lidostas darbinieku streiks Franksfurtē atpakaļceļā pagarināja braucienu par vienu dienu), kas raksturīgs dienvidu valstīm.
Dāvids Strods:
Pirmās dienas rītā bija agri jāceļas, bet tas nebija nekas. Braucot ar metro un nonākot mūsu pieturā, beidzot satiku visus projekta dalībniekus. Satiekoties visiem kopā, izrunājam, kā katram gājis līdz šim, visi bijām apmierināti un priecīgi, vairāk sajūsmināti par vietas skaistumu.
Bija jāiet kādu gabaliņu līdz nonācām teātrī- vietā, kur katra valsts rādija savu prezentāciju vai priekšnesumu. Pēc sākotnējā plāna bija jāuzstājas pirmajiem, bet tā kā ģitāra tika aizmirsta, nācās pārcelt priekšnesumu uz nākamo dienu, bet kad uzstājas Grieķija, izrādījās, ka viņiem bija ģitāra, kas mums deva iespēju ģitāru aizņemties. Tā arī mēs uzstājāmies, un nodziedājām dziesmu „Vai tu mani dzirdi”. Nākošie uzstājās Rumānijas jaunieši ar muzikālu priekšnesumu. Skotija parādīja prezentāciju, kur tie bija iedziedājuši grupas Coldplay dziesmu ”Fix you”. Un nākošie bija turki, kuri arī uzstājās ar divām dziesmām, no kurām viena bija angļu valodā, bet otra bija turku valodā.
Pēc pasākuma gājām uz Karalisko pili. Gida pavadība mēs devāmies iekšā, kur klausījāmies par pils vēsturi un to, kādas telpas izskatījās senāk. Biju pārsteigts, jo pilī iekšā bija arī teātra zāle. Pēc pils apmeklējuma mēs – skolēni devāmies uz jūras pusi aplūkot pilsētas skaistākās vietas. Jaunieši, kuri dzīvoja Neapolē, stāstīja, ka gar jūru ir ļoti daudz viesnīcu, kas ir viena no pelnošākajām nozarēm Neapolē. Pienāca vakars un diemžēl nācās doties uz mājām.
Raimonds Balodis:
Otrās dienas rītā ar metro devāmies uz skolu, kur satikāmies ar pārējiem jauniešiem un devāmies skatīties atlikušās prezentācijas. Kipra, kura prezentēja citātus no slaveniem rakstniekiem; Bulgārija, kura lasīja dzejoļus, kas bija vērsti pret vardarbību; Polija prezentēja teātra uzvedumu, kurā tika stāstīts par veidiem, kā respektēt vienam otru. Vācija ar video prezentācijas un teātra izrādes palīdzību attēloja dažādas situācijas, kurās nezinot dažādus faktus, tika pieņemti nepareizi lēmumi, tomēr beigās varoņi nonāca pie kopīgas valodas un abpusējas cieņas. Itālija prezentēja savu darbu ar deju, teātri un dažādām situācijām, kuras tika vērstas pret vardarbību un sapratni pret apkārtējo vidi un cilvēkiem.
Pēc priekšnesumiem devāmies pusdienās. Dienas otrajā daļā devāmies ekskursijā uz San Martino klosteri, no kurienes pavērās panorāmas skats uz Neapoles pilsētu un Vidusjūru. Ekskursijas laikā gids stāstīja par klostera vēsturi un izcelsmi. Biju izbrīnīts par aizraujošo arhitektūru, pārsteigums arī bija, ka Dāvidam no mūsu komandas bija iespēja piedalīties mūzikas video “Happy in Naples”.
Pēc ekskursijām ar sabiedrisko autobusu devāmies uz mājām, kur mums tika dotas pāris stundas atpūtai, lai sagatavotos vakaram. Itāļu jaunieši bija noorganizējuši mums visiem pārsteigumu un aizveda visus uz vietējo picēriju. Pēc viņu teiktā, ēdām labāko picu pasaulē, jo izrādās ka Neapole ir picas dzimtene. Pēc picērijas un tuvākas iepazīšanās ar jauniešiem, devāmies uz mājām.
Ēriks Briedis:
Šīs projekta daļas tēma bija respektēt vienam otru. Lai gan projekts Itālijā risinājās tikai 5 dienas, tam gatavoties sākam jau ātrāk. Mums vajadzēja jau iepriekš iegūt informāciju par šo tēmu un sagatavot prezentāciju.
Mūsu ceļojums sākās 16.03, kad mēs izlidojumam uz Frankfurtes lidostu .Tur mēs satikāmies ar Vācijas grupu un visi kopa devāmies ar nākošo reisu uz Neapoli ,kura bija šī projekta norises vieta. Pilsētā mūs sagaidīja mūsu viesģimenes. Pirmās dienas vakars aizritēja iepazīstot jauno dzīvesvietu un pavadot laiku ar savam jaunajām ģimenēm.
Nākošā diena bija prezentāciju diena. Pēc prezentācijas mēs devāmies apskatīt pilsētu, kur mums bija brīvais laiks, ko mēs izmantojām pilsētas apskatīšanai.
Vakarā devāmies uz pilsētas centrālo laukumu. Šo laukumu sāka veidot Burbonu dinastijas karalis Murats un pabeidza Ferdinands II. Pēc tam devāmies uz muzej, kas izvietots bijušajā Burbonu pilī. Nākamajā dienā devāmies uz senās Romas pilsētu Pompeju. Šī pilsēta tika nopostīta un apbērta ar vulkāniskajiem pelniem pēc Vezuva vulkāna izvirduma, kas ir viens no aktīvajiem vulkāniem Eiropā.
Pēdējā projekta dienā ar autobusiem devāmies uz alu, kas ved uz vietu, kur tikai dzīvoja bagātie cilvēki, jo viens kvadrātmetrs zemes gabala maksāja aptuveni 10 000 EUR. Vakarā notika atvadu vakariņas un ballīte, kas manā skatījumā bija visjautrākais un izklaidējošākais vakars visas nedēļas laikā.
Šī brauciena laikā apguvām zināšanas par Itāļu tautu, kultūru un vēsturi. Mēs sadraudzējamies ar jauniešiem no Vācijas, Skotijas, Turcijas, Grieķijas, Kipras, Bulgārijas un Itālijas. Mēs iemācījāmies komunicēt ar citiem cilvēkiem, strādāt komandā, un patstāvīgi risināt problēmas. Šis brauciens sniedza man neaizmirstamus iespaidus un nenovērtējamu pieredzi.
Signe Karakone:
Ceļojumu uz Itālijas pilsētu Neapoli noteikti varu uzskatīt par savām labākajām brīvdienām, ko esmu piedzīvojusi līdz šim. Iepazīti daudz jauni cilvēki no dažādām valstīm, ar kuriem noteikti turpināšu uzturēt kontaktu un, iespējams, pēc kāda laika atkal satikšos. Pirmā diena emociju ziņā bija pati pārpildītākā, jo bija jāiepazīst sava viesģimene, pie kuras tiku izmitināta, jāpierod pie Itāļu angļu valodas dialekta un jāiepazīst viņu kultūra un tradīcijas, taču ar katru dienu arvien vairāk iedzīvojos un itāļi man lika justies kā mājās.
Manuprāt, visgrūtākā šķita pēdējā diena Neapolē, jo ar to ciemošanās beidzās, taču savā ziņā tā bija pati jaukākā diena no visām, jo visi bija kļuvuši par labiem draugiem un bija izveidojusies tāda kā liela ģimene. Jau no agra rīta mums sākās ekskursija gida pavadībā pa pilsētu no autobusa, kur tika pastāstīts par Neapoli un tās vēsturi, pēc tam devāmies uz arheoloģisko parku Pausiylipon, kur pats aizraujošākais bija 770 metrus garais tunelis, kas savienots ar zemūdens parku Gaiola. Pusdienas laikā apskatījām skolu, kur mācās mūsu itāļu draugi. Vakarā notika atvadu ballīte ar visiem projektā iesaistītajiem jauniešiem un skolotājiem pilsētas nakts klubā, kur visi kopīgi baudījām itāļu ēdienu, skatījāmies mūsu uzņemtās kopbildes par piedzīvotajām dienām, dziedājām dziesmas un dejojām katras valsts nacionālo deju. Biju iedzīvojusies savā viesģimenē pie Karmenas, kuras ģimene ļoti rūpējās par mani, lai man nekas netrūktu un es justos apmierināta.
Es ļoti ceru atgriezties vēl kādu reizi Itālijā, lai papildinātu savas brīnišķīgās atmiņas par šo visnotaļ interesanto zemi un apskatītu arī pārējās Itālijas pilsētas.